media punk

Tiem, kas to nav pamanījuši, atgādināšu – mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Zviedrijā šobrīd ir mazākuma valdība. Labējo partiju koalīcija 2010. gada vēlēšanās uzvarēja, tas tiesa. Taču tās nespēja savākt pietiekamu balsu skaitu vairākumam Riksdāgā.

Pēdējo nedēļu laikā premjers Fredriks Reinfelds ir piedzīvojis to, ko mazākuma valdības vadītājam šad tad nākas piedzīvot. Riksdāgs nepieņēma vairākas valdības iesniegtas izmaiņas likumdošanā, to skaitā arī Zviedrijā plaši apspriesto Eiropas Savienības Datu Glabāšanas direktību (Data Retention Directive). Ko tur darīt, ar valdības koalīcijas partiju deputātu balsīm bija par maz, un visi pārējie – gan sarkanzaļā opozīcija, gan nacionālradikāļi Sverigedemokrater – nobalsoja pret.

Tāda ir demokrātija, vai ne? Taču Reinfelds savos komentāros asi vērsās pret opozīcijas partijām un apsūdzēja tās sadarbībā ar nacionālradikāļiem Sverigedemokrater. Pēc vēlēšanām visas partijas solījās nekādā gadījumā nesadarboties ar šo daudzu skatījumā pat rasistisko partiju. Reinfeldaprāt – ja jau šie balsoja pret, tad sarkanzaļajiem vajadzēja prasties un to nedarīt.

Tāds lēts “guilt by association” secinājums Zviedrijas premjeram sanācis. Nedomāju, ka, piemēram, Sociāldemokrātu partija slēdza kādas īpašas vienošanās ar nacionālradikāļiem, lai bloķētu labējo partiju koalīcijas priekšlikumus Riksdāgā.

Demokrātija nozīmē, ka mazākuma valdības vadītājam ir jārod atbalsts parlamentā. Ja neizdodas – nu, tad nekā. Tā ir tava politiskā neveiksme. Mēģini citādāk. To nu Reinfeldam būtu jāsaprot.

Didzis Melbiksis

Multilingual citizen. Europe, Sweden, media, politics.



Feedback
& suggestions
can be directed to










Powered by WordPress.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivs 3.0 Unported License.