media punk

Kopš brīža, kad Zviedrijas Radio ēterā izskanēja īss sižets par topošo Latvijas Satversmes preambulu, ir pagājusi vairāk nekā nedēļa. Lielais jampadracis sacēlās būtībā vienas personas – žurnālistes Sandras Veinbergas – maldinošās interpretācijas par sveša un Latvijas iedzīvotājiem saprotamu iemeslu dēļ nepieejama medija īsa un viņu lokālajā kontekstā maznozīmīga materiāla dēļ. Taču vētrai ir arī dziļāki cēloņi.

Vispirms – īss notikumu virknes atstāsts. 13. oktobrī mūsu ziemeļu kaimiņvalsts ēterā izskan lakonisks divu minūšu sižets par Satversmes preambulu. (1) Tajā korespondente īsi un fokusēti izskaidro preambulas piedāvājumu. Savus vērtējumus izsaka Latvijas Universitātes pētniece Olga Procevska un advokāts Lauris Liepa, kurš ir Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas sastāvā. Ja palūkojamies sižeta tekstā un tajā citēto cilvēku tekstos, tad ir grūti tur ieraudzīt ko citu kā objektīvu un precīzu preambulas diskusijas ieskicējumu. (2,3)

Taču žurnāliste Sandra Veinberga acīmredzami domā citādi. Viņa ceļ trauksmi tviterī, un rezultātā sadarbībā ar viņu (S.Veinberga tiek intervēta kā informācijas avots) tiek publicēts raksts Latvijas Avīzē 4 un portālā TVnet.lv (5). Vienā rakstā tiek vairāk uzsvērts tas, ko teikusi Olga Procevska un Zviedrijas Radio interpretācija viņas vārdiem, proti, paralēles ar hitlerisko Vāciju un pirmsholokausta domāšanu. Otrā uzsvars likts uz zviedru šausmināšanos par „šausmīgo nacionālismu” Latvijā. Abos skarbi vārdi veltīti Zviedrijas Radio, kurš esot neobjektīvs un kreiss. Tāpat sava daļa kritikas tiek Latvijas vēstniekam Zviedrijā, kurš, kā stāsta S.Veinberga, neesot izmantojis izdevību atspēkot zviedru žurnālistu vēstījumu – kamēr Igaunijas vēstniekam tas izdodoties vienmēr.

Protams, S.Veinbergai ir tiesības gan uz savu viedokli, gan uz interpretācijām. Kā norāda mediju nozares eksperts Marks L. Hanters, žurnālists drīkst būt subjektīvs savos motīvos un mērķos. Taču žurnālistam „ir jāpieņem apstiprināmu faktu realitāte neatkarīgi no tā, vai mums tie [fakti] patīk vai nē”. Hanters uzsver, ka žurnālistam noteikti ir jābūt objektīvam vienā nozīmē – kā viņš raksta, „mums ir jābūt objektīviem attiecībā uz faktiem”. (6)

Diemžēl S.Veinberga vismaz šajā konkrētajā gadījumā faktus ir (apzināti vai neapzināti) sagrozījusi. Norādīšu uz dažiem uzkrītošākajiem faktu sagrozījumiem.

Lasīt tālāk šeit.

Didzis Melbiksis

Multilingual citizen. Europe, Sweden, media, politics.



Feedback
& suggestions
can be directed to










Powered by WordPress.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivs 3.0 Unported License.