media punk

“Didzi – tu esi kopā ar pretīgiem, nožēlojamiem nacistiem.”

Tā, lūk, bez aplinkiem man Facebook atraksta literāts (žurnālists?) Otto Ozols. Nepārprotiet, neesmu es iestājies slepenā pagrīdes nacistu partijā, un ar Viktora Birzes brandžu arī nebrāļojos.

Nacisti Otto Ozola skatījumā ir Latvijas Žurnālistu asociācija.

Kāpēc tik skarbi? Sākšu no paša sākuma. Kā zinām, Ozola kungs kādu brīdi vadīja LTV raidījumu “100. panta preses klubs”, taču pēc neglaimojošu rakstu tirādes viņam nācās šo krēslu pamest. Detaļās neieslīgšu — neesmu analizējis ne šo raidījumu, ne tā vadītāja performanci, lai varētu spriest par kritikas pamatotību vai nepamatotību.

Jau krietni sen Ozola kungs mani tajā pašā Facebook mēģināja kaunināt, ka es esot vienā organizācijā ar tiem neliešiem (kritisko rakstu autori, izrādās, bija LŽA biedri), kāpēc es viņus nekritizējot, utt utjp.

Šoreiz pirms vēlēšanām Ozols savā Facebook lapā bija ievietojis aicinājumu balsot par Edvīnu Šnori (tagad, cik saprotu, viņš to izdzēsis), zem kura es ievietoju ironisku piezīmi, un sākās… Kā es vispār atļaujoties, man neesot nekādu tiesību, jo es taču esot tajā briesmīgajā LŽA. Blood on my hands, citiem vārdiem sakot.

Pilnai laimei Ozola kungs man atrakstīja visādas interesantas lietas pa tiešo (nebiju gan viņu aicinājis to darīt, bet paldies tāpat!). Izrādās, šausmu lietas — mūsu valstī ir nacistu organizācija LŽA, kuras biedri publiski pazemojuši Ozolu kā tādu ebreju, un tā kā esmu šīs organizācijas biedrs, tad es esot līdzvainīgs.

Brīnišķīga loģika. Interesanti, protams, būtu uzzināt, vai Ozols ar Rožukalni patiešām ir runājis (un kādā statusā — privāti pie kafijas tases vai kā citādi?), kā arī, ko, kā, kāpēc darījuši (vai nedarījuši) attiecīgo rakstu autori.

Bet vai nu tā būtu mana darīšana?

Mana darīšana gan ir sekojošais. Es kā LŽA biedrs neuzņemos un netaisos uzņemties atbildību par katra biedra individuāli medijos rakstīto. Šo organizāciju var un vajag kritizēt, tā nebūt nav ideāla… Tas pats sakāms par žurnālu un portālu IR. Tomēr — nacisti? Tiešām? Un kāds man sakars ar IR?

Domāju, ka publikai un iesaistītajām pusēm varētu būt interesanti iepazīties ar Ozola atklāsmēm. Tāpēc mūsu Facebook “sarunas” fragmentus iekopēju zemāk. Boldā — manis rakstītais. Viena no publikācijām, par kurām gaužas Ozols, ir lasāma šeit.

……………………………………………………….

– Kā žurnālisti var mēģināt kaut ko rakstīt pat nemēģinot sazināties ar otru, pretējo pusi?
Zini, Didzi, LTV viņiem iedeva manu tel. nr. un tecia – runājiet ar viņu pašu. IR atteicās. Šīs ir viens no vairākiem dažāda formāta rakstiem. Nevienā gadījumā nebija pat mazākā mēģinājuma ar mani sazināties, pārbaudīt faktus, precizēt. Nekā. Tikai atkārtoti agresīvi aizskaroši vērtējumi.

Viņiem šāda iespēja bija, ētikas kodeks to nosaka. Bet tas nenotika.
Un tas ir tikai viens no vairākiem piemēriem attiecībā uz IR. Ir vēl citi precīzi piemēri par citiem cilvēkiem, kur mēŗktiecīgi tika izplatīta nolenojoša informācija bez iespējam atbildēt.

Bet tu protams var mēģināt izlikties to visu neredzam. Bet es uzskatu, ka pret mani tika vērsts uzbrukums – mērķtiecīga kampaņa, kurā fakti un otra viedoklis nebija primāri svarīgi.

Didzi šie cilvēki publiski mani padarīja par zemāku personu, par cilvēku, kuram nav tiesību uz savu viedokli, kuram nav dotas tiesības kaut vai paskaidrot savu rīcību. Man muti atvērt viņi vienkārši neļāva.

Un Tu izliekoties to neredzam kļūstu tāds pats kā viņi. Piedod, bet roku tev uz ielas nesniegšu.

Plus visam tam pieskaiti vienkārši lavīnveidīgu, drausmīgi agresīvu un brutālu kampaņu sociālajos tīklos. Mans dēls – pusaudzis bija vienkārši šokā, kad saskaitīja – viena no LŽA biedriem īsā laikā sprīdī bija postējusi 27 (!!!!!) galēji uzbrūkošus tvītus. Es šo personu ne reizi dzīvē neesmu saticis, vispār nezināju. Viņa vienkārši ārdijās. Līdzīgi darīja vēl vairāks personas no LŽA.

Un tā vēl ir tikai daļa no visas melnās kampaņas. Sabiedriskās TV jaunais boss pat atļāvās draudēt man tieši IR slejās.

Un tātad vēlrez pajautāšu – cik reizes viņi mēģināja sazināties ar mani? Kaut vai vienu telefona zvanu, īsziņu, e-pastu?

Es biju ebrejs Hitlera nacistu režīmā. Man nebija vārda tiesības. Mani varēja vērtēt kā cirkus lāci, vēl paspārdīt ar kājām. Liekot ciest ģimenei no psiholoģiskas agresijas.

Tā kā Didzi – tu esi kopā ar pretīgiem, nožēlojamiem nacistiem. Cilvēkiem, kuriem personīga nepatika, politiskā neiecietība ļauj uzpļaut jelkādai ētikas normām.

Dziļi nicinu šādu mediju brīvības izmantotājus.

Es nevērsīšos nekādā ētikas komisijā. Rožukalnei pateicu. Jums bija iespēja to visu izvērtēt. Tas nenotika. Viss. Punkts.

– tas kā tu vērtē konkrētos žurnālistus, viņu viedokkļus un rakstus, ir tava darīšana.
bet – man nav nekāda sakara ar šiem cilvēkiem šajā kontekstā. ok?
un tas, ka tu tur kaut ko runājis esi ar Rožukalni – so what, man par to nekas nav zināms, nepin mani tur iekšā.
LŽA kā organizācija te nekādi arī nav bijusi iesaistīta.
tev neviens neliedza vērsties Ētikas komisijā vai arī paust savu viedokli publiski.
ja nedarīji – pats vainīgs
a kādā es te vispār sakarā?

– Viņi pārstāv LŽA un viens no svarīgākajiem LŽA uzdevumiem ir rūpēties, lai Latvijā būtu īsta mediju brīvība nevis fikcija, kurā mediji var tikt izmantoti un tiek izmantoti nelietīgiem uzbrukumiem, politiskām manipulācijām.
Vienaldzība un ignorance Tevi padara par līdzzinātāju tāpat kā klusējošos naci Vācijas organizācijās.

– nu tikpat labi tu varētu par vainīgiem uzskatīt visus pilsoņus, jo tie žurnālisti arī ir pilsoņi. vai visus IR abonentus. vai kā citādi.
tā ka – palūgšu man nepiesiet lietas, kurām es ne tuvumā neesmu bijis. ok?

– Atkārtoju man nav jāvēršas Ētikas komisijā. Tā nav man saistoša organizācija un man nav tai pamata uzticēties.
Tā ir organizācija, kura klusējot atbalsta savu biedru cūcības un vēl deleģē šos pašu biedrus uz mediju pārraudzības organizācijām.

– par šo man nekas nav bijis zināms —-> “Rožukalnei pateicu. Jums bija iespēja to visu izvērtēt.”
tu esi runājis ar Rožukalni – kāds man tur sakars?

– Klau, Didzi – man nav ne mazākās cieņas pret Tevi. Tu esi viens no viņiem.

– kādiem viņiem?

– Tā ir tava izvēle būt vai nebūt šādā organizācijā.

– es esmu piedalījies kāda no tiem rakstiem tapšanā?
LŽA kā organizācija ir piedalījusies kāda raksta tapšanā?
nu, rakstā par šo konkrēto tematu? ir organizācija piedalījusies? NAV!!!

– Lielākā daļa biedru redzēja toreizējos uzbrukumus – labākajā gadījumā klusēja, sliktākajā piedalījās.
Manā uztverē – tā bija pretīga principu nodevība.
Tas nav tik daudz par mani pašu. Kā redzi esmu to pārdzīvojis un darbojos tālāk. Bet esmu skaidri saredzējis patieso seju atsevišķu cilvēku grupējumiem.
LŽA uzdevums ir skaļi deklarēts – rūpēties par mediju principiem demokrātiskā sabiedrībā. Konkrētajā gadījumā un citos – LŽA biedri ir darbojušies absolūti pretēji. Ja tu to nesaredzi vai nevēlies saredzēt, tas tevi noliek vienās čībās ar viņiem.

– paga, nopietni – tu gribi man uzgrūst atbildību par citu cilvēku rīcību?
tieši tāda pati atbildība ir tev kā žurnālistam – ja redzi ko greizu, nepareizu, tad cel to gaismā.
ja tu gribi prasīt no kāda atbildību – lūdzu, rakstiem ir konkrēti autori, raksti ir publicēti konkrētos medijos, tur ir redaktori utt.
LŽA kā organizācijai ar to nav nekāda sakara.
tu neesi vērsies pie organizācijas, organizācija par tiem keisiem neko nav teikusi. nekas, pilnīgi nekas par to iekšēji nav apspriests (es saņemu iekšējo e/pasta listi) – ne par labu vai sliktu tev, ne tiem autoriem.tā ka davai liec mierā LŽA

– Kāpēc man vispār jārunā ar organizāciju, kuras vadošie biedri ir klaji pārkāpuši pašpasludin’tas ētikas normas, publiski mani pazemojuši un ņirgājušies?

– tavas sarunas ar Rožukalni ir privātas sarunas – un par tām atbildat jūs 2
tāpēc, dārgais draugs, ka tā ir organizācija ar statūtiem. visam jānotiek korekti.
ja viens policists savāra ziepes – kaut vai liels priekšnieks – tu nevari pateikt, ka tagad sūti nahui visu policiju
tātad, esam konstatējuši, LŽA te kā organizācija nav bijusi iesaistīta,punkts.

– Rožukalnei kā organizācijas vadītājai bija iespēja noorganizēt dialogu, kur šīs lietas tiktu savstarpēji izrunātas. Bez publiskas konfrontiācijas konstuktīvā veidā.
Tas netika darīts. Viņa izrādīja to pašu ignorējošo attieksmi.
Un atkārtoju vēlreiz – neielaidīšos nekādās ētikas komisijās.

– tāpat arī es neesmu bijis iesaistīts – ne privāti, ne ka LŽA biedrs. end of story

– Neko neesam konstatējuši. Tu vari konstatēt ko vēlies. Tu esi LŽA biedrs.

– LŽA te nav iesaistīta, es arī ne – tavi apgalvojumi par pretējo ir meli!

– Didzi – nekad neesmu rakstījis dokumentus naci partijai, KGB, homfobu biedrībai un citām organizācijām kuras skaidri atbalsta ņirgāšanos par demokrātisjas pamatvērtībām.
Tāpēc arī nerakstīšu LŽA.

Didzis Melbiksis

Multilingual citizen. Europe, Sweden, media, politics.



Feedback
& suggestions
can be directed to










Powered by WordPress.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivs 3.0 Unported License.