media punk

Žurnālists Māris Zanders Latvijas medijos strādā ilgi. Tātad cilvēks ar pieredzi. Pats regulāri lasu viņa komentāru rakstus Dienā. Ne vienmēr piekrītu vērtējumiem un secinājumiem — taču ne jau tas svarīgākais, bet gan tekstā redzamā autora intelektuālā piepūle.

Tieši tāpēc biju ļoti nepatīkami pārsteigts, ieraugot Nacionālās Apvienības (NA) partijas laikrakstā rakstu, kura autors ir Māris Zanders. Teksts ir argumentācija par to, kāpēc pats Zanders balsos par NA, un arī pamudinājums citiem darīt tāpat. Vienkāršāk izsakoties — aģitācija par konkrētu politisku spēku.

Civilizētās valstīs, īpaši Eiropā, žurnālisti tā nerīkojas. Protams, cilvēks var arī darboties kā žurnālists konkrētas partijas laikrakstā, taču tad viņš nekādā gadījumā nav (ētiski) tiesīgs darboties kā ziņu un politikas analizējošs žurnālists citos medijos.

Uz diviem krēsliem vienlaicīgi sēdēt nevar, un lai nu kam, bet Zanderam to jau nu būtu jāsaprot.

Taču nē — Zanders uz jautājumiem tviterī attrauc, ka t.s. endorsements (atbalstu konkrētiem kandidātiem vēlēšanās) publicē arī tādi ietekmīgi izdevumi kā The Economist.

Tā tas patiešām ir — taču to dara konkrētais izdevums, nevis atsevišķi žurnālisti. Un jebkurā gadījumā tas netiek darīts partijas (!) izdevumā.

Būtībā līdz ar šo publikāciju Zanders ir aktīvi iesaistījies priekšvēlēšanu kampaņā, aģitējot par NA. Tā, protams, ir viņa darīšana. Dzīvojam brīvā valstī, un katrs var atbalstīt, kādu vien partiju vēlas. Taču līdz ar šo soli Zanders ir faktiski kļuvis par politiķi. Par cilvēku, kurš veido politiku! Līdz ar to viņš ir pilnībā diskreditējis sevi no politisko procesu analīzes un komentēšanas kā minimums uz šo vēlēšanu laiku. Katru viņa komentāru par Latvijas politiskajām partijām, politiskajiem procesiem neizbēgami iekrāso fakts, ka viņš ir paudis atbalstu konkrētai partijai šīs konkrētās partijas izdevumā, kur arī aģitējis citus balsot par šo partiju. Un te nav nekādas nozīmes, vai tā ir NA, Saskaņa vai Vienotība! Zanders tagad ir šīs konkrētās partijas politiķis, un jebkurš mēģinājums apgalvot pretējo ir klaja demagoģija.

Nojaušu, ka Dienai (tāpat kā vairumam citu Latvijas mediju un žurnālistu) šāds mediju ētikas jautājums ir, teiksim tā, pie kājas. Un attiecīgi Zandera “komentāri” arī pēc šādas publiskas maukošanās ar politisku partiju tiks publicēti gan avīzē, gan interneta versijā. Tad nu vismaz godīguma un caurspīdīguma vārdā varētu norādīt raksta autora politisko piederību — “Māris Zanders, NA aktīvists” vai kā tamlīdzīgi.

Ņemot vērā to, ka Zanders ar zināmu regularitāti tiek iekļauts radio un TV žurnālistu diskusiju paneļos, vēlētos aicināt vismaz sabiedriskos medijus — Latvijas Radio un Latvijas Televīziju — respektēt elementāras žurnālistu ētikas normas un priekšvēlēšanu laikā, kā arī pēc tām neaicināt Zanderu uz saviem raidījumiem. Viņš vismaz šo vēlēšanu periodā nav uzskatāms par neatkarīgu žurnālistu, kuram var uzticēt politisko procesu analīzi.

Jānorāda, ka šāda Zandera rīcība kaitē visai Latvijas žurnālistu cunftei. Viņa rīcība un arogantie komentāri sakarā ar to ir apkaunojums visiem tiem žurnālistiem, kuri godprātīgi cenšas izvairīties no pārlieku ciešiem kontaktiem ar politiķiem un partijām. Šādā veidā tiek grauti un drupināti jau tā švakie mūsu valsts žurnālistu ētikas standarti, potējot “anything goes” attieksmi.

Visbeidzot — šis gadījums apliecina, ka ir jāturpina cīnīties par visiem Latvijas žurnālistiem saistoša ētikas kodeksa un ar to saistīta pašregulācijas mehānisma izveides. Un tas ir jādara žurnālistiem pašiem. Vai mūsu profesionālās organizācijas — Latvijas Žurnālistu savienība un Latvijas Žurnālistu asociācija — ir gatavas to darīt?

Didzis Melbiksis

Multilingual citizen. Europe, Sweden, media, politics.



Feedback
& suggestions
can be directed to










Powered by WordPress.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivs 3.0 Unported License.