media punk

Situācija pēc Riksdāga vēlēšanām Zviedrijā ir tiešām savdabīga, varētu pat teikt — unikāla. Pret iebraucējiem naidīgā partija Zviedrijas Demokrāti dubultojuši vēlētāju atbalstu, līdz ar to vismaz pagaidām valdības izveidošana izskatās teju vai bezcerīga. Tiek izteiktas pat prognozes par iespējamām drīzām ārkārtas vēlēšanām.

Pēc visu balsu saskaitīšanas mandātu sadalījums (kopā Riksdāgā ir 349 deputāti) ir sekojošs.

Sarkanzaļais bloks: Sociāldemokrātiem 113 vietas, Kreisajai partijai 21, Zaļajai partijai 25. Kopā — 159.

Bijušās valdības labējo partiju alianse: Moderātiem 84 vietas, Centra partijai 22, Liberālajai partijai 19, Kristīgajiem Demokrātiem 16. Kopā — 141

Zviedrijas Demokrātiem — 49 vietas.

Neviens lielo partiju bloks tātad nav ieguvis vairākumu, tam nepieciešamas kā minimums 175 vietas Riksdāgā.

No Zviedrijas Demokrātiem, tāpat kā līdz šim, visi norobežojas, neviens nevēlas ar viņiem sadarboties, jo uzskata, ka šīs partijas vērtības nav pieņemamas zviedru sabiedrībai. Tajā pašā laikā Zviedrijas Demokrāti turpina uzstāt, ka par viņiem nobalsojuši 13% vēlētāju un tāpēc viņus nevar ignorēt. Ir skaidrs, ka viņi bloķēs jebkuras valdības veidošanu, kurā netiks iekļauti viņu politiķi.

Tikmēr Riksdāga spīkers valdības veidošanu uzticējis Sociāldemokrātu partijas vadītājam Stefanam Lēvenam. Tīri matemātiski tas ir pareizi, jo šī partija ieguva vislielāko balsu skaitu, un sarkanzaļo bloks ir vislielākais. Taču izveidot valdību Lēvenam nebūs viegli. Moderātu partija tradicionāli nevar būt sociāldemokrātu partneris, turklāt šajā partijā pašlaik iestājies zināms apjukums, jo par aiziešanu paziņojis gan partijas vadītājs Fredriks Reinfelds, gan arī finanšu ministrs Anderšs Borgs. Gan Centra, gan Liberālā partija arī pēc sarunām ar Lēvenu saka nē kopīgai valdības koalīcijai. Un tas, neskatoties uz Lēvena drosmīgo soli — viņš paziņoja, ka valdībā neņems Kreiso partiju. Šis lēmums bija loģisks, jo vienā valdībā ar Kreiso partiju labējās partijas tiešām nevēlētos būt.

Pagaidām tātad valdībā darboties varētu tikai Sociāldemokrātu un Zaļā partija. Stabilai valdībai ar to ir stipri, stipri par maz. Nav šaubu, ka bloku politika Zviedrijā pamazām sabrūk. Agri vai vēlu labējo partiju alianses ciešās saites izšķīdīs. Vēlēšanu rezultāts skaidri norāda, ka izolēt Zviedrijas Demokrātus un vienlaicīgi paturēt bloku politiku nav iespējams. Jautājums ir tikai par to, cik ilgs būs ceļš līdz šai atskārsmei politiskā līmenī, un cik ātri partijas faktiski sāks sadarboties pāri bloku robežām.

Bet pagaidām — valdība, kas tiks veidota būs nestabila, un rudens un ziemas periods Zviedrijā sola pamatīgas vētras.

Didzis Melbiksis

Multilingual citizen. Europe, Sweden, media, politics.



Feedback
& suggestions
can be directed to










Powered by WordPress.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivs 3.0 Unported License.